Mirdzaritmija jeb priekškambaru (ātriju) fibrillācija

Mirdzaritmija ir viena no biežākajām sirds aritmijām, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Piemēram, 5. dzīves dekādē tā piemeklē aptuveni vienu procentu cilvēku, 6. dzīves dekādē - 5% un 7. dzīves dekādē - virs 10%. Tas skaidrojams ar to, ka ar vecumu palielinās arī sirds ritma traucējumu izraisošās slimības - hipertensija (paaugstināts asinsspiediens), sirds mazspēja un koronārā sirds slimība. Mirdzaritmijai var būt arī ļoti daudz citu iemeslu, kā piemēram pārmērīga alkohola lietošana, sirds vārstuļu darbības traucējumi, vairogdziedzera darbības traucējumi utt. Ir daudzi gadījumi, kad iemeslu nevar precīzi noteikt. Jāpiebilst, ka arī profesionāls sports ar intensīvām slodzēm var būt par iemeslu.

Priekškambaru fibrillācija var rasties regulāri vai arī pēkšņi uz noteiktu laiku - atkarībā no cēloņa (piemēram, infekcija, hipertireoze). 

Priekškambaru fibrillācijas laikā vērojami strauji viens otram sekojoši, neregulāri impulsi virzienā no priekškambariem uz sirds kambariem. Šo epizožu laikā priekškambari un kambari saraujas neatkarīgi viens no otra un ar dažādiem ātrumiem (tam par iemeslu ir, ka tikai daļa ātro priekškambaru impulsu var tikt pārvadīta uz kambariem). 

Priekškambaru mirdzēšanas frekvence ir no 350 līdz 600 sitieniem minūtē. Šī augstā impulsu frekvence noved pie tā, ka priekškambari vairs nevar izsūknēt pietiekami daudz asiņu sirds kambaros un nav spējīgi kārtīgi strādāt. Tas ir arī par iemeslu, ka tajos var rasties trombi. Priekškambaru fibrillācija var izpausties kā tahikardi (sirds kambari saraujas par ātru) vai bradikardi (sirds kambari saraujas pārāk lēni) sirds ritma traucējumi. 

Simptomi:

Pacients ritma traucējumus var izjust kā iekšēju nemieru, sirds pārsitienus vai sirdsklauves. Diemžēl ir daudzi pacienti, kas ritma traucējumus nejūt vispār un kā pirmā manifestācija var būt, piemēram, insults.

Diagnostika:

Diagnostikā galvenā loma ir EKG (elektrokardiogrammai) un Holtera monitorēšanai (ilgtermiņa elektrokardiogramma). Visiem pacientiem ar sirds ritma traucējumiem ir rekomendēta ehokardiogrāfija.

Ārstēšana:

Kaut arī priekškambaru fibrillācija tikai ļoti retos gadījumos var būt dzīvībai bīstama, toties var rasties tādas komplikācijas kā insults asins recekļu veidošanās dēļ vai sirds mazspēja.

Pēc iespējamo pamatslimību noskaidrošanas un ārstēšanas, šo īpašo aritmijas veidu var ārstēt, atkarībā no cēloņa, piemēram, medikamentozi - ar beta blokatoru vai antiaritmisko līdzekļu palīdzību. Noteiktos gadījumos ārsts Jums var rekomendēt invazīvu ārstēšanas metodi ar ablāciju.